Standartā ir uzsvērtas prasmes, kur paliek zināšanas?
Mūsdienu pasaulē lielāka nozīme ir prasmēm, kas mums piemīt, un spējai izmantot zināšanas reālās situācijā, nevis tikai noteiktam zināšanu kopumam. Katrā mācību priekšmetā standarti nosaka prasmes un kompetences ( zināšanu praktisku lietojumu), kuras jūsu bērnam būs nepieciešams, gan turpināt tālākās mācības, gan strādājot. Jebkuras kompetences pamatā ir noteiktas zināšanas.
Līdzīgi kā dzīvē nepietiek ar to, ka mēs tikai zinām, ir svarīgi- kā mēs protam zināšanas lietot un izmantot. Tā ir izpratne, kuru jūsu bērns iepazīst jau skolā. “MK noteikumos Nr.1027 no 19.12.2006. ” jūs varat iepazīties ar visu mācību priekšmetu standartu pamatprasībām.
Kā bērns var saņemt vērtējumu 10 balles, un kāpēc skolā reti liek augstāku atzīmi par 8?
Ja pārbaudes darbā skolēns parāda, ka apguvis visas standartā paredzētās zināšanas un prasmes, viņš saņem vērtējumu 8 jeb “ļoti labi”.
Ja skolēns ir iemācījies patstāvīgi lietot šīs zināšanas un prasmes citādākā uzdevumā vai veidā, nekā tas ir noticis klasē,- skolēna sasniegums atkarībā no tā, cik labi šis uzdevums ir izpildīts, ir vērtējams ar 9 jeb “teicami” vai 10 jeb “izcili”. Vērtēšana ballēs paredz, ka pārbaudes darbā ir jādod skolēnam iespēja parādīt visu zināšanu, izpratnes un prasmju kopumu.
Kā es varu būt drošs, ka visās skolās mācību priekšmetus apgūst vienādi?
Kā organizēt un veidot mācības, tas lielā mērā atkarīgs no skolas un skolotāja. Mācības procesa mērķis ir apgūt priekšmeta standarta prasības. Vai rezultāti visās skolās ir salīdzināmi- to nosaka valsts pārbaudes darbi, kas pārbauda standarta sasniegumus. Salīdzinošais vērtējums valstī ir noteikts, izmantojot valsts pārbaudes darbus 3. un 6. klasē.
Kas atbild par to, lai bērns apgūtu standartā paredzēto?
Par rezultātu ir atbildīgas visas bērna mācībās ieinteresētās puses.
Vispirms pats bērns, kurš, aktīvi iesaistoties mācībās un izpildot konkrētus uzdevumus un prasības, apliecina savu atbildību par iegūstamajām zināšanām un prasmēm.
Par standarta prasību apguvi atbild katra konkrētā mācību priekšmeta skolotājs. Kā profesionālis skolotājs atbild par mācību organizēšanu. Viņš zina, kādas prasības un rezultāti sasniedzami konkrētā klasē un izvēlas tos ceļus, kas tieši jūsu bērnam ir piemēroti, lai sasniegtu vislabāko rezultātu.
Ģimenes atbildība ir atbalstīt bērnu mācībās, sadarbojoties ar skolu, skolotājiem un interesējoties gan par bērna mācību sasniegumiem, gan skolā piedzīvoto.
Ko es kā vecāks varu darīt, lai mans bērns apgūtu mācības?
Bērnam ļoti svarīgs ir vecāku atbalsts visā, arī mācībās. Izrādiet savu atbalstu un ieinteresētību par bērna mācībām, patiesi interesējoties ne tikai par semestra noslēguma rezultātiem, bet arī par Jūsu bērna dienas veiksmēm un neveiksmēm. Svarīgi ir uzzināt, kā bērns mācās un jūtas, un nevis tikai to, kas viņam jāiemācās.
Necentieties uzņemties skolotāja lomu mācīt. Esiet vecāki un vecvecāki- pārrunājiet, kā bērnam sokas mācībās, kā viņš pats vērtē savus rezultātus, kādā veidā viņš mācās un kā viņš varētu mācīties. Iesakiet, kā padarīt mācības vieglākas. Sadarbojieties ar skolu, palīdziet bērnam apgūt mācīšanās prasmes un patstāvīgā darba iemaņas. Nedariet bērna vietā viņa skolas uzdevumus, bet palīdziet atrast veidu, kā to paveikt bērnam pašam. Ja nepieciešams, pakontrolējiet, vai bērns iemācījies uzdoto. Atcerēties: mājās jāmācas ir bijis un būs vienmēr! Ja arī nekas ( pēc Jūsu bērna vārdiem) nav uzdots, iemāciet savam bērnam, ka vienmēr var atkārtot (rēķināt uzdevumus, rakstīt diktātu, norakstu, atstāstījumu, atkārtot likuma pielietojumu u.tml.).
Protams, sarunas ar bērnu prasīs vairāk laika, nekā dienasgrāmatā ierakstīto atzīmju apskatīšana, bet tieši sarunas padarīs jūsu bērnu veiksmīgāku mācībās un arī turpmākajā dzīvē. Mūsdienās izglītošanās ir process visa mūža garumā.
Kāds ir zināšanu minimums, lai mans bērns varētu pabeigt skolu?
Skolotājs mācību gada sākumā iepazīstina bērnus ar standartā noteiktajām pamatprasībām katram mācību priekšmetam. Mācībās apgūto atspoguļo skolēna mācību sasniegumu vērtējums. Skolēns ir sekmīgs mācībās, ja viņš par padarīto saņem vismaz 4 balles.
Kāpēc dažās stundās “spēlējas”, nevis mācās?
Mācības mūsdienu skolā ļoti atšķiras no tā, kā mācījās iepriekšējās paaudzes. Stundās skolotājs izmanto dažādas mācību metodes un darba paņēmienus, aicinot skolēnus strādāt grupā, izstrādāt projektu, veikt lomu spēles u.tml.
Klausoties, ko bērns stāsta par notikušo stundās, vecākiem nereti šķiet, ka bērni stundās spēlējās, nevis mācās. Taču pētījumi ir pierādījuši, ka tieši šāda interaktīva (mijiedarbīga, aktīva, iesaistoša) mācīšanās dod labākus rezultātus nekā zināšanu iekalšana.
Vai latviešu valodu šodien māca citādāk?
Jā, līdzīgi kā ir mainījusies pieeja svešvalodu apguvei, mainās arī pieeja dzimtās valodas apguvei. Skolotāja uzdevums ir mācīt nevis par valodu, bet pašu valodu.
Mācību process, apgūtās zināšanas un prasmes ir vairāk orientētas uz prasi un pielietojamību. Tas nenozīmē, ka nav jāmācās gramatika. Tas nozīmē, ka gramatiku izmanto pareizas un bagātas mutvārdu un rakstu valodas veidošanā. Latviešu valoda mūsdienās balstās uz “ 3 vaļiem”: valodas likumību izpratni, prasmi lietot valodu atbilstīgi konkrētai saziņas situācijai un vērtīborientācijas veidošanu. Tāpēc stundās mērķtiecīgi tiek izkoptas 4 kompetences- valodas, komunikatīvā, sociokultūras un valodu mācīšanās kompetence.
Kāpēc klasē nemācās stingri pēc mācību grāmatas?
Skolā mācību grāmata vairs nav vienīgais mācību materiāls. Izmanto dažādus mācību palīglīdzekļus, arī darba burtnīcas, darba lapas, plakātus, tabulas, video, audio u.c. materiālus. Mūsdienu sabiedrībā nepieciešams, lai cilvēki orientētos milzīgajā informācijas plūsmā, prastu atrast un lietot, analizēt un izvērtēt šo informāciju. Šādas prasmes var apgūt tikai tad, ja jau skolā skolēni mācībās izmanto daudzveidīgus mācību materiālus, kā arī avīzes, žurnālus, televīzijas raidījumus, internetu un citus informācijas avotus.
Atsevišķos mācību priekšmetos ir pieejamas vairākas mācību grāmatas. Skolotājs un skola izvēlas to mācību grāmatu, kas tiks lietota kā pamatmateriāls.
Vecākiem nav jāuztraucas, ka it kā “nav izņemta visa viela”. Skolotājs māca pēc standartā noteiktajām normām, nevis tikai pēc mācību grāmatas.
Kāpēc skolā notiek stundu izmaiņas ?
Stundu izmaiņas notiek sekojošu apstākļu dēļ:
- skolotāja slimība;
- skolotāja atrašanās tālākizglītības kursos;
- klases aizbraukšana ekskursijā un došanās pārgājienā vai mācību ekskursija kādai klasei vai klašu grupai;
- ārpusstundu pasākumu organizēšana vai mācību ekskursija kādai klasei vai klašu grupām.
Viena skolotāja darba izmaiņas vienmēr būs saistītas ne tikai to klasi, kurā māca šis skolotājs, bet ar vairākām klasēm, jo stundu saraksts veidots kompleksi un arī mainās pie vismazākām izmaiņām skolas dienas darbā.